Kuģis, uz kura 14. gada 1985. jūnijā Šengenas līgumu parakstīja Beļģija, Nīderlande, Luksemburga, Vācija un Francija, atgriežas Šengenā. Valstis to izdarīja uz Šengenā noenkurotā kuģa. Tagad kuģis atgriežas Šengenas ciematā Luksemburgā, kur tam tiks piešķirta pastāvīga piestātne. Šengena ir ciemats netālu no Luksemburgas, Vācijas un Francijas robežas trīsstūra, kur tobrīd tika parakstīts līgums.
Tāpēc šim kuģim MS Princesse Marie-Astrid ir vēsturiska nozīme. To iegādājas Luksemburga un pārveido par Eiropas tikšanās vietu. Par to šodien paziņoja Luksemburgas tūrisma ministrs Lekss Deless. Projekts jāpabeidz 2025. gadā, un tas kopumā izmaksās 5,8 miljonus eiro.
Daļa kuģa tiks pārveidota par muzeju ar pastāvīgu ekspozīciju par Eiropas integrāciju un Šengenas līgumu. Uz kuģa būs vieta arī pasākumiem. Īpašos gadījumos kuģis kursēs caur Eiropu.
14. gada 1985. jūnijā Beļģijas, Nīderlandes, Luksemburgas, Vācijas un Francijas valdību vadītāji parakstīja pirmo Šengenas līgumu. Viņi vienojās atcelt personu kontroli uz savām kopīgajām robežām. Tādējādi tika izveidota zona bez iekšējām robežām, kas pazīstama kā Šengenas zona.
Vienoto Eiropas aktu 1986. gadā noslēdza toreizējās divpadsmit Eiropas Kopienas dalībvalstis. Šis Eiropas akts nozīmē, ka no 1993. gada pastāv iekšējais Eiropas tirgus ar brīvu kapitāla, preču, pakalpojumu un personu kustību. Ar šo likumu dažas dalībvalstu pilnvaras tiek nodotas Eiropas Savienības iestādēm.
De Šengenas valstis veica vienu kopējā vīzu politika un vienojās ieviest efektīvu kontroli uz ārējām robežām. Iekšējo robežu kontroli var veikt ierobežotu laiku, ja to prasa sabiedriskā kārtība vai valsts drošība. Līgumu praktisko izpildi regulē Šengenas īstenošanas līgums.
Šobrīd Šengenas zonā ir 27 valstis un vairāk nekā 400 miljoni iedzīvotāju.
Saistītie raksti:
