Lai gan iegūt a Šengenas vīza pirms 'Jan met de Pet' ir saistoši stingri noteikumi, izrādās, ka grabēšana ar dūšīgu naudas maisu paver daudzas durvis, kas citādi paliktu aizvērtas.
Piemēram, turīgie ārzemnieki no valstīm ārpus ES var piekļūt Šengenas zona ieguldot vai ziedojot noteiktās ES valstīs. Šī prakse ir pazīstama kā "rezidence by investment" (RBI) vai "zelta vīzu" programma. Apmaiņā pret ekonomiskiem ieguldījumiem viņi var iegūt uzturēšanās atļauju, Šengenas vīzu vai pasi.
Dažas ES valstis, piemēram, Malta, Bulgārija, Kipra, Portugāle, Īrija, Spānija un Itālija, pirms gadiem izveidoja šīs programmas bagātiem ārzemniekiem, ļaujot viņiem iegūt darbu bez pārmērīgas birokrātijas. Šengenas vīza vai iegūt pasi. Kopš tā laika Bulgārija, Kipra un Portugāle šīs programmas ir atcēlušas, un Malta vairs neizsniedz pases krieviem un baltkrieviem.
Lai gan dažas ES valstis ir atcēlušas šīs programmas ES spiediena dēļ, citas ES valstis joprojām piedāvā “zelta vīzas” apmaiņā pret ekonomiskiem ieguldījumiem. Šo vīzu vai pasu maršrutu jau izmantojuši vairāk nekā 130.000 21,4 turīgu ārzemnieku, kas Eiropas valstīm atnesis vismaz XNUMX miljardus eiro.
ES iebilst pret šo praksi iespējamās diskriminācijas un korupcijas dēļ. Pastāv arī bažas, ka šīs programmas var piesaistīt balto apkaklīšu noziedzniekus un teroristus. Tāpēc Eiropas Komisija mudina dalībvalstis izbeigt šīs shēmas. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ES baidās, ka daudzi Eiropas sankciju sarakstā iekļautie krievi varēs netraucēti ceļot Šengenas zonā, pateicoties viņu “zelta vīzai” jeb pasei.
Īrija nesen atsaucās uz aicinājumu un izstājas no programmas. Iepriekš Īrijas vīzu varēja iegūt neeiropieši, kuru aktīvi bija vismaz 2 miljoni eiro, ja viņi trīs gadu laikā ieguldīja valstī vismaz 1 miljonu eiro vai ziedoja vismaz pusmiljonu labdarībai.
Avoti: dažādi mediji
Saistītās ziņas:
