Vīzu procedūras digitalizācija: ceļošana uz ES ar vīzu kļūst vienkāršāka
De Eiropas Komisija strādā pie iespējas pieteikties Šengenas vīzai tiešsaistē un nomainīt vīzas uzlīmi. Šai digitalizācijai būtu jāizbeidz pašreiz izmantotā birokrātiskā un apgrūtinošā metode. Mērķis ir līdz 2025. gada vidum pilnībā digitalizēt vīzu procedūras, taču atsevišķas dalībvalstis var šo procesu paātrināt.
Tā tam vajadzētu būt pilsoņiem 102 valstis kļūt viegli vienam Pieteikties Šengenas vīzai.
Komisija vēlas, lai ceļotājiem no valstīm ārpus ES būtu vienota tiešsaistes platforma Šengenas vīza var pieteikties un samaksāt saistītās maksas neatkarīgi no Šengenas valsts, kuru viņi vēlas apmeklēt. Vēstniecības, konsulāta vai VFS Global apmeklējums būtu nepieciešams tikai tiem ceļotājiem, kuru biometriskie dati vēl nav pieejami. Pašreizējās procedūras ir radījušas problēmas COVID-19 pandēmijas laikā, kad pieteikuma iesniedzēji vairs nedrīkstēja doties uz vēstniecībām un konsulātiem, lai pieteiktos vīzai.
Pandēmijas laikā mazāk Šengenas vīzu pieteikumu
COVID-19 pandēmijas laikā pasaulē to ir mazāk Šengenas vīzas pieteikti un izsniegti, jo bija grūti uzņemt vīzu pieprasītājus vēstniecībās, konsulātos un vīzu pieteikumu centros, piemēram, VFS Global vai TLScontact. Tas mudināja dalībvalstis aicināt Komisiju paātrināt vīzu procedūru digitalizāciju.
Digitalizācija ļauj tiem, kas piesakās Šengenas vīzai, to izdarīt tiešsaistē un samaksāt vīzas nodevu, izmantojot vienotu ES platformu, neatkarīgi no Šengenas valsts, kuru viņi plāno apmeklēt. Tiklīdz pieteikums ir saņemts, platforma automātiski nosaka, kura valsts ir atbildīga par vīzas pieteikuma apstrādi. Turklāt platforma sniedz pretendentiem aktuālo informāciju par īstermiņa Šengenas vīzām un visu nepieciešamo informāciju par prasībām un procedūrām.
“Vīzu iepirkšanās” samazināšana
Vīzu pieprasīšanas procedūru saskaņošana Šengenas zonā samazina arī “vīzu iepirkšanās” risku, kad pretendenti pieteikumu iesniedz nevis galamērķa Šengenas valstī, bet gan Šengenas valstī, kas piedāvā ātrāku vīzu pieteikumu apstrādi. Vīzu procedūras digitalizācija samazinās arī ar fiziskajām vīzu uzlīmēm saistītos drošības riskus. Ir pierādīts, ka šāda veida uzlīmes ir pakļautas viltojumiem, krāpšanai un zādzībām. Šodienas priekšlikums atbilst arī vispārējai ES pieejai sabiedrisko pakalpojumu modernizācijas un digitalizācijas veicināšanai.
Digitalizācija atvieglos pieteikšanos Šengenas vīzai un padarīs vīzu drošāku:
- Ceļotāji atradīsies uz vienas platformas var pieteikties vīzai tiešsaistē un var maksāt vīzas nodevu neatkarīgi no Šengenas līguma valsts, kuru viņi vēlas apmeklēt.
- Ja pieteikuma iesniedzējs vēlas apmeklēt vairāk nekā vienu dalībvalsti, platforma to darīs automātiski nosaka, kura dalībvalsts ir kompetenta lai apstrādātu pieprasījumu.
- Uz platformas būs pretendents jaunākā informācija par īstermiņa Šengenas vīzām un visa nepieciešamā informācija par prasībām un procedūrām (tostarp apliecinošie dokumenti, vīzas nodeva vai nepieciešamība pieteikt tikšanos biometrisko datu vākšanai).
- Prasība reģistrēties klātienē konsulātā attiektos tikai uz ceļotājiem, kuri piesakās pirmo reizi un kuriem ir jāievāc biometriskie dati, pretendentiem, kuru biometriskie dati vairs nav derīgi, un pretendentiem ar jaunu ceļošanas dokumentu.
- Vīza būs uzlabotas drošības funkcijas kas būs drošāka par pašreizējo vīzas uzlīmi.
- Jaunā sistēma nodrošinās, ka pamattiesības vienmēr esi aizsargāts.
Pašreizējā vīzas pieteikuma situācija ir apgrūtinoša
Pieteikšanās Šengenas vīzai tagad ir apgrūtinoša un galvenokārt papīra procedūra. Vīzas pieprasītājam dažkārt divreiz jādodas pie vēstniecības vai ārpakalpojumu sniedzēja, lai iesniegtu pieteikumu un pēc tam izņemtu pasi ar vīzu.
Dažas dalībvalstis jau digitalizē pieteikšanās procedūru, taču ne visas valstis ir vienādā līmenī. Piemēram, iespēja maksāt tiešsaistē joprojām ir gandrīz pieejama.
Eiropas iekšlietu komisāre Ilva Johansone uzskata, ka pašreizējā darba metode ir novecojusi:
"Puse ārzemnieki tiem, kuri ierodas ES ar Šengenas vīzu, vīzas pieteikuma procedūra šķiet laikietilpīga un apgrūtinoša. Trešajai daļai ir jāmēro liels attālums, lai pieteiktos vīzai. Ir pienācis laiks ES nodrošināt lietotājam draudzīgu, drošu un tīmekļa lietojumprogrammu platformu.
Nākamie soļi
Komisijas priekšlikumu tagad apspriedīs Eiropas Parlaments un Padome. Pēc tam dalībvalstīm būs pieci gadi, lai pārietu uz kopējo tiešsaistes vīzu platformu. Pamatojoties uz likumdevēju sarunu iznākumu, platformas izstrāde varētu sākties 2024.gadā un sākt darboties 2026.gadā. Ņemot vērā piecu gadu pārejas periodu, visas dalībvalstis platformu varētu sākt lietot 2031. gadā.
Jautājumi un atbildes – vīzu procedūras digitalizācija: atvieglota ceļošana uz ES ar vīzu
Komisija šodien ierosina digitalizēt Šengenas vīzu procedūru, aizstāt vīzas uzlīmi un ļaut ceļotājiem iesniegt vīzas pieteikumu tiešsaistē, izmantojot Eiropas tiešsaistes vīzu platformu. Digitalizācija atvieglos pieteikšanos Šengenas vīzai, un vīza kļūs drošāka un līdz ar to arī izturīgāka pret zādzībām un krāpšanu.
Komisija-Fon der Lejens ir izvirzījusi sev mērķi padarīt Savienības vīzu politiku par modernāku, klientiem draudzīgāku un drošāku instrumentu, lai pārvaldītu trešo valstu valstspiederīgo ceļošanu uz Šengenas zonu. Šajā nolūkā Komisija ir pieņēmusi priekšlikumus par Vīzu informācijas sistēmas modernizāciju, notiekošo ieceļošanas/izceļošanas sistēmas un ceļošanas informācijas un ceļošanas atļauju sistēmas (ETIAS) izstrādi un jaunā Vīzu kodeksa ieviešanu, tostarp 25.a pantu. par sadarbību iegādes jomā.
Pārskatot ES Vīzu kodeksu 2019. gadā, Eiropas Parlaments un Padome nepārprotami pauda vēlmi izstrādāt kopīgu risinājumu, kas ļautu nākotnē iesniegt Šengenas vīzu pieteikumus digitālā formā un pilnībā ietvertu jaunākos juridiskos un tehnoloģiskos sasniegumus. Covid-19 pandēmijas laikā visā pasaulē tika pieprasīts un izsniegts mazāk Šengenas vīzu, daļēji tāpēc, ka konsulātos un vīzu pieteikumu centros bija grūti uzņemt vīzu pieprasītājus. Tas mudināja dalībvalstis aicināt Komisiju paātrināt vīzu procedūru digitalizāciju. Migrācijas un patvēruma paktā, ko Komisija iesniedza 2020. gada septembrī, ir noteikts 2025. gada termiņš pilnīgai vīzu procedūras digitalizācijai, tostarp digitālās vīzas ieviešanai un iespējai pieteikties vīzām tiešsaistē.
Principā visi vīzu pieteikumi tiks iesniegti digitāli, izmantojot ES vīzu pieteikumu platformu, taču atsevišķos gadījumos pieteikuma iesniedzēji joprojām var iesniegt papīra formāta pieteikumu konsulātā vai vīzu pieteikumu centrā, ja palīdzību viņi saņem ES vīzu pieteikumu platformā (izmantojot tērzēšanas lodziņā un FAQ) vai saņemts no ģimenes vai draugiem, nav pietiekami, lai iesniegtu pieteikumu tiešsaistē. Īpašus noteikumus piemēros arī humānu iemeslu gadījumā. Arī ES/Eiropas Ekonomikas zonas pilsoņu ģimenes locekļi, kuri izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties, joprojām varēs iesniegt pieteikumu papīra formātā.
Visi pieteikuma iesniedzēji varēs aizpildīt pieteikumu pilnībā tiešsaistē (aizpildīt pieteikuma veidlapu, samaksāt vīzas nodevu, augšupielādēt apliecinošus dokumentus un pārbaudīt, vai biometriskie dati joprojām ir derīgi). Tomēr pirmreizējiem ceļotājiem un pretendentiem, kuru biometrijas datu derīguma termiņš ir beidzies, biometriskie dati joprojām būs jāuzrāda personīgi konsulātā vai vīzu pieteikumu centrā. Viņi var rezervēt šo tikšanos tiešsaistē.
Uz papīra izsniegta vīza ir vairāk pakļauta krāpšanai un zādzībām, un tāpēc tā rada riskus ES drošībai. Digitālā vīza būs sava veida elektroniska datne Vīzu informācijas sistēmā, un tāpēc tai vairs nebūs nekādu fizisku īpašību, ko varētu mainīt.
Digitalizācijas priekšlikums atvieglos vīzas noformēšanu, taču nemaina pieteikuma iesniegšanas un tā apstrādes nosacījumus.
Platformu veidos un pārvaldīs eu-LISA, Eiropas aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Komisija ir atbildīga par to, lai platformā būtu atjaunināta vispārējā informācija par vīzām.
Pirmkārt, pieteikuma iesniedzēji ES vīzu pieteikumu platformā pārbauda, vai viņiem ir nepieciešama vīza. Ja tā, viņi izveido drošu kontu, aizpilda pieteikuma veidlapu un augšupielādē nepieciešamos dokumentus. Pēc tam viņi tiešsaistē samaksā vīzas nodevu un iesniedz pieteikumu. Par pieteikuma apstrādi ir atbildīga tā Šengenas valsts, kurā atrodas ceļojuma galvenais galamērķis. Pieteikuma iesniedzēji platformā var pārbaudīt sava pieteikuma statusu un saņemt statusa paziņojumus. Kad vīza ir apstiprināta, pieteikuma iesniedzēji var piekļūt savai vīzai tiešsaistē. Ja nepieciešams, viņi var arī pagarināt vīzas termiņu tiešsaistē.
Vienotas pieteikšanās platformas priekšrocība ir tāda, ka pretendenti atradīs vienu saskaņotu un vienmērīgu pieteikšanās procedūru neatkarīgi no Šengenas valsts, kuru viņi vēlas apmeklēt. Viņi var piekļūt visiem iesniegtajiem pieteikumiem vienuviet. Tas tā nebūtu gadījumā, ja katrai dalībvalstij būtu atsevišķi valsts portāli. Pretendentiem tad būtu jāievēro dažādas procedūras un jāizmanto dažādas sistēmas, lai skatītu savus iepriekšējos pieteikumus.
Komisija ierosina pakāpeniski likvidēt šos valstu portālus un aizstāt tos ar vienotu lietojumprogrammu platformu ES līmenī. Komisija ir izvēlējusies ļaut dalībvalstīm pievienoties platformai, tiklīdz tā sāk darboties, bet ne vēlāk kā piecus gadus pēc tās izveides. Šis pārejas periods ļauj dalībvalstīm pakāpeniski atcelt savus valsts instrumentus un elastīgi veikt pāreju uz ES vīzu pieteikumu platformu.
ES vīzu pieteikumu platforma būs daļa no nesen pārskatītās Vīzu informācijas sistēmas, kas nesen tika modernizēta un ietver uzlabotas datu aizsardzības garantijas (mērķa ierobežojums, ierobežots glabāšanas periods).
Abu sistēmu mērķis ir atvieglot ceļošanu uz Šengenas zonu, vienlaikus stiprinot drošību Šengenas zonā. Ierosinātā iniciatīva attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem nepieciešama vīza, ti, uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir jāpiesakās vīzai, lai uzturētos Šengenas zonā ne ilgāk kā 90 dienas jebkurā 180 dienu periodā. ETIAS apkalpo trešo valstu valstspiederīgos, kuri ir atbrīvoti no vīzas prasības, bet kuriem pirms ceļošanas ir jāpieprasa ceļošanas atļauja.
Komisijas priekšlikums tagad tiks apspriests Eiropas Parlamentā un Padomē. Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, dalībvalstīm būs pieci gadi, lai pārietu uz kopējo tiešsaistes vīzu platformu. Pamatojoties uz likumdevēju sarunu iznākumu, platformas izstrāde varētu sākties 2024.gadā un sākt darboties 2026.gadā. Ņemot vērā piecu gadu pārejas periodu, visas dalībvalstis platformu varētu sākt lietot 2031. gadā.
Pēc pieņemšanas priekšlikumu īstenos valstis, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis: ES-27 (izņemot Īriju un Bulgāriju, Rumāniju, Horvātiju un Kipru, jo šīs valstis pilnībā nepiemēro Šengenas acquis) + Islande, Norvēģija, Lihtenšteina un Šveice. Tās kopumā ir 27 valstis. Bulgārija, Rumānija, Horvātija un Kipra pilnībā nepiemēro Šengenas acquis, neizsniedz Šengenas vīzas un tām nav piekļuves Vīzu informācijas sistēmai. Tāpēc viņi nepiemēros šo priekšlikumu, kas attiecas uz Šengenas vīzu izsniegšanu.
Avots: Eiropas Komisija
Saistītās ziņas:
