Eiropas Komisija ir iesniegusi jaunu stratēģiju, lai atvērtu pasaulē lielāko vietu bezmaksas ceļošanai Šengenas zona – stiprāks, drošāks un izturīgāks. Šīs stratēģijas mērķis ir labāka ES ārējo robežu pārvaldība, Šengenas zonas iekšējā nostiprināšana, sagatavotības un pārvaldības struktūras uzlabošana un paplašināšanās visās ES valstīs.
Šengenas zonā dzīvo vairāk nekā 420 miljoni cilvēku 27 valstīs. Iekšējo robežu kontroles atcelšana starp Šengenas valstīm ir neatņemama Eiropas dzīvesveida sastāvdaļa: gandrīz 1,7 miljoni cilvēku dzīvo vienā Šengenas valstī un strādā citā. Iedzīvotāji savu dzīvi veidojuši ap Šengenas zonas piedāvātajām brīvībām: ik dienu starp Šengenas valstīm ceļo 3,5 miljoni cilvēku.
Šengenas zonas vēsture
Pirms vairāk nekā 36 gadiem piecas dalībvalstis vienojās atcelt kontroli uz savstarpējām robežām. Šobrīd 26 Eiropas valstis ir daļa no Šengenas zonas bez iekšējo robežu kontroles. Šengenas zonā ietilpst visas ES valstis, izņemot Bulgāriju, Rumāniju, Horvātiju, Kipru un Īriju. Tajā ietilpst arī četras valstis, kas nav ES dalībvalstis: Islande, Norvēģija, Šveice un Lihtenšteina.
Brīva pārvietošanās svarīga atveseļošanai pēc korona krīzes
Brīva cilvēku, preču un pakalpojumu pārvietošanās ir Eiropas Savienības pamatā, un tā ir būtiska Eiropas atveseļošanai no koronavīrusa izraisītās krīzes. Izmantojot jauno stratēģiju, Komisija izvērtē problēmas, ar kurām Šengenas zona ir saskārusies pēdējos gados, un nosaka turpmāko virzību, kas gūst labumu no Šengenas zonas. Šengenas jāsaglabā. Ir vajadzīga kopēja rīcība Savienības līmenī, lai ES valstis varētu risināt pašreizējās problēmas.
Šengenas zonas pīlāri
Šengenas zonas pareiza darbība balstās uz trim pīlāriem: efektīva ES ārējo robežu pārvaldība, iekšējo pasākumu stiprināšana, lai kompensētu iekšējo robežu kontroles trūkumu (jo īpaši policijas sadarbības, drošības un migrācijas pārvaldības jomā) un izlēmība un laba pārvaldība, tostarp Šengenas līguma pabeigšana. Lai veicinātu savstarpēju uzticēšanos Šengenas noteikumu īstenošanā, Komisija iepazīstināja arī ar a priekšlikums pārskatīt Šengenas novērtēšanas un uzraudzības mehānismu.
Stratēģijas mērķi:
- Nodrošināt efektīvu ES ārējo robežu pārvaldību ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa starpniecību, kas pašlaik tiek veidots, līdz 2023. gadam padarot robežu un migrācijas pārvaldības informācijas sistēmas sadarbspējīgas un drīzumā iesniedzot priekšlikumu par vīzu pieteikumu un ceļošanas dokumentu digitalizāciju. Komisija arī aicina likumdevējus ātri pieņemt priekšlikumu par tādu personu pārbaudi, kuras šķērso robežu bez atļaujas, kas ir daļa no jaunā Migrācijas un patvēruma pakta.
- Stiprināt Šengenas zonu iekšēji, jo cieša sadarbība starp dalībvalstīm drošības apdraudējumu novēršanā un novēršanā ir būtiska, lai saglabātu un kompensētu iekšējo robežu kontroles neesamību. Jaunās iniciatīvas ietver ES policijas sadarbības kodeksu, uzlabotu “Prīmes sistēmu” informācijas apmaiņai par DNS, pirkstu nospiedumiem un transportlīdzekļu reģistrāciju, kā arī iepriekš izsniegtas pasažieru informācijas izmantošanas paplašināšanu, iekļaujot lidojumus Šengenas zonā. Jaunais Migrācijas un patvēruma pakts, kad tas tiks pieņemts, arī nodrošinās vienotu pieeju migrācijas pārvaldībai, kas ir svarīgs Šengenas zonas pareizai darbībai.
- Gatavības un pārvaldības uzlabošana: Komisija šodien tādu ierosina pārskats Šengenas novērtēšanas un uzraudzības mehānisma (skatīt tālāk). Tā arī sasauks regulārus Šengenas forumus, lai veicinātu politisko dialogu par kopīgiem jautājumiem, pamatojoties uz ikgadējiem ziņojumiem par Šengenas stāvokli. Vēlāk šogad Komisija iesniegs priekšlikumu pārskatīt Šengenas Robežu kodeksu, lai padarītu Šengenu noturīgāku pret nopietniem draudiem. To darot, tā nodrošinās ciešu koordināciju un nodrošinās, ka iekšējo robežu kontroles atjaunošana joprojām ir galējais līdzeklis. Komisija arī iesniegs ārkārtas rīcības plānu, lai turpmāko krīžu gadījumā atjaunotu veiksmīgo “zaļo joslu” sistēmu nepārtrauktai kravu satiksmei. Visbeidzot, Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm par iekšējo robežu kontroles ilgtermiņa atjaunošanu.
- Šengenas zonas paplašināšana: Šengenas nākotnei ir jārotē ap paplašināšanos, iekļaujot ES dalībvalstis, kas vēl nepieder Šengenas zonai. Tā ir gan tiesiskā paļāvība, gan juridisks pienākums tām valstīm, kuras tiek uzskatītas par gatavām pievienoties.
Avots: Eiropas Savienība – Publicēšanas datums: 7. gada 2021. jūnijs — No šī raksta nevar atvasināt nekādas tiesības.
Saistītās tēmas:
